fbpx

Signes Meirānes izvēle, iekārtojot virtuvi un mājas interviju08/06/2020

Signe Meirāne – 10 pavārgrāmatu autore, nu jau vairs neesoša, bet kādreiz ļoti lieliska žurnāla “Četras Sezonas” dibinātāja un galvenā redaktore, Rimi gardēde, kaislīga laba un kvalitatīva ēdiena piekritēja. Kopumā – persona, kurai ļoti patīk gatavot ēdienu, runāt par ēdienu un ēst, dalījās ar savu iedvesmas stāstu un to, kas viņai ir svarīgi, darbojoties virtuvē.

Pastāsti, lūdzu, kas ir tas, kam tu pievērs uzmanību iekārtojot savu virtuvi?

Man diemžēl jāatzīst, ka man savā dzīvē vēl nav bijis iespējas izveidot pašai savu mājas virtuvi. “Četras Sezonas” man deva iespēju iekārtot virtuvi žurnāla ietvaros, un tā bija ļoti tuvu tam, kā es to biju iztēlojusies, bet, protams, tas bija ļoti tālu no tā, kādu es redzu mājas virtuvi.

  1. Viena no primārajām lietām, kas man ir svarīga virtuvē, ir letes augstums. Par cik es esmu samērā gara, man ir grūti strādāt standarta letes augstumā. Iekārtojot “Četras Sezonas” virtuvi, man bija tas prieks strādāt pie sev atbilstoša letes augstuma.
  2. Otrā lieta, ko es aicinātu ieplānot, veidojot savas virtuves plānojumu, ir pieliekamais. Es šobrīd ļoti labi apzinos tā funkciju. Ir lietas, kas ir vajadzīgas virtuvē pa rokai, tomēr ir lietas, produkti, ierīces, kuras mēs gluži katru dienu neizmantojam, līdz ar to es, veidojot savu virtuvi, noteikti ieplānotu lielu pieliekamo, kur likt visādus produktus, traukus, blenderus. Pieliekamais ir tā vieta, kur savām un citu acīm paslēpt tās ne tik ikdienišķās lietas, lai saglabātu tomēr to estētiskumu virtuvē.
  3. Dziļa un plaša izlietne, kur ērti un viegli varētu nomazgāt visu, arī cepeškrāsns plāti. Līdz šim visur, kur esmu dzīvojusi, ir bijušas mazas izlietnes, kur ir ļoti problemātiski nomazgāt lielākas pannas, kur nu vēl cepeškrāsns plāti. Godīgi sakot, šī ir viena no lietām, kas mani ļoti nokaitina, jo tas tikai rada papildu nekārtību ap izlietni, jo ūdens un netīrumi iet pa gaisu, nevis izlietnē.
  4. Divas cepeškrāsnis. Savā virtuvē es izvēlētos divas cepeškrāsnis – vienu 90 cm garu, otru 60 cm garu. Ir reizes, kad gribas izcept kaut ko lielu, piemēram, lielu zivi, jēra kāju, kaut vai bageti, cepeti, kam ir nepieciešama šī te lielā cepeškrāsns. Savukārt 60 cm cepeškrāsns ir tā klasiskā krāsns, ko es noteikti liktu viegli pieejamā augstumā – tā, lai man nav jālokās vai jāstiepjas, bet lielo cepeškrāsni varētu likt arī zemāk, tuvāk grīdai.
  5. Vēl viena fundamentālā lieta, ko es vēlētos savā virtuvē tad, kad man būs iespēja pašai to iekārtot, ir gāzes plīts. Modernās indukcijas plītis ir super, elektriskās plītis, manā skatījumā, ir briesmīgas. Es uzskatu, ka nekas neaizstāj īstu uguni, tāpēc man, lūdzu, vienu gāzes plīti un elektrisko cepeškrāsni.
  6. Svarīgs faktors ir arī ērti lietojamas atvilktnes, kuras attaisot ir iespējams tikt klāt visam, kas nepieciešams, kā arī daudz dažādi plauktiņi. Es esmu viens no tiem cilvēkiem, kuriem mājās ir daudz dažādu graudaugu, pākšaugu, riekstu, miltu, un tiem ir jābūt saliktiem tā, lai man būtu ērti viņus paņemt. Atvilktnes un plaukti ir tās vietas, kas ļauj skaisti organizēt dažnedažādos produktus.
  7. Kādreiz gan man viedoklis bija citāds, bet tagad arī es uzskatu, ka sala ir viena no tām foršajām lietām, kas atvieglo un savā veidā paspilgtina gatavošanas procesu, jo ap to notiek tā īstākā dzīvība. Tas noslēpums ir tajā, ka sala dod iespēju darboties visiem kopā it kā pie viena kopīga galda, jo mēs esam viens pret otru, darām foršas lietas, kas ļauj raisīties vēl foršākām sarunām un veicina to pozitīvo saskarsmi.
  8. Tādā ideālā gadījumā savā virtuvē es gribētu arī īstu kurināmu uguni, kā agrāk franču mājās ir bijis – kamīns, bet ar iespēju tur ievietot arī restes un kaut ko gatavot, jo dzīvā uguns manā dzīvē spēlē lielu lomu, tā pat kā ēdiena gatavošanā. Manā izpratnē nekas nav īpašāks kā ēdiens, kas gatavots uz dzīvas uguns.

 

Kuras krāsas, toņu gammas, Tavuprāt, visvairāk piestāv virtuvei?

Man patīk balts, balts un vēlreiz balts vai arī maigi, maigi krēmīgs (tāds dabīgs). Arī koka toņi, kas nav pārāk oranžīgi – tāds ļoti dabīgi piesātināti brūns, bet tas nedrīkst būt lielos apmēros. Kā arī gaišais marmors.

Man ļoti nepatīk, ja virtuvē ir nerūsējošā tērauda virsmas, kas ļoti atgādina industriālas restorāna virtuves, tāpēc tas nav priekš manis. Savukārt visi citi toņi, manuprāt, noņem uzmanību no paša galvenā virtuvē – no ēdiena –, kamēr baltais to izceļ. Gaišais marmors ar kādu pelēcīgu vai zeltainu dzīslojumu vispār būtu tāda ideālā kombinācija. Katrā ziņā – es izvēlētos maksimāli gaišu un neuzkrītošu. Man ar gaišo vispār ir tuvas attiecības, jo man visu interjerā gribas gaišu, un baltais ir tas, kas iedod to vislabāko sajūtu.

Kas ir tās interjera nianses, kas Tevi piesaista visvairāk?

Es vienmēr esmu teikusi, ka interjerā visbūtiskākās ir detaļas, gluži tā pat kā ēdiena gatavošanā, kur ir svarīga katra nianse. Man nav tāda viena lieta, kas mani tā visvairāk piesaista. Mani piesaista tas viss kopums un tās mazās detaļas – dīvāns, aizkari, plaukti un grāmatu sakārtojums tajos, kā ir izliktas vāzes, arī ziedu kompozīcijas man spēlē lielu lomu (ziedi vai zari – kas nu kurā vietā piestāv), kādi krēsli, kādas galda sedziņas uzliktas, pamanīšu arī sālstrauciņu. Tas ir jebkas – nav neviena lieta, kas nebūtu svarīga.

Virtuvē tieši tas pats – es pievēršu uzmanību, kur un kā ir noliktas vāzes, kāds ir galdauts, kas ir pie sienām, vai apgaismojums izceļ vai neizceļ ēdienu, kādi ir eļļas trauciņi un kā tie ir novietoti utt.. Esmu cilvēks, kas gūst estētisko baudījumu no dažādām niansēm. Manā skatījumā interjeram nevajadzētu būt pārbāztam, bet tas nedrīkst būt arī pārāk minimālistisks. Interjeram ir jābūt tādā foršā dabiskā balansā tā, ka izskatās ka tā ir skaista, dabīga nekārtība, bet tomēr tā ir kārtība.

Kāds ir Tavs pēdējais veiksmīgākais pirkums mājoklī?

Mans pēdējais veiksmīgais pirkums ir dizaina dīvāns, kuru es dabūju par pus cenu. Tieši tāds, kādu es ilgi biju gribējusi – balts (jā, ļoti nepraktiski), bet nu liels un pufīgs, un tieši piestāv interjeram. 

Vēl divas tādas mazas lietas, par kuru iegādi man ir tāds liels prieks, ir melni metāla ratiņi, uz kuriem var stāvēt stiprie dzērieni un apakšā dzēriena glāzes – tas man ir bijis sapnis jau ilgus gadus, bet nevarēju atrast tādus pievilcīgus par saprātīgu cenu, un nu beidzot arī tas man ir. Savukārt otra lietiņa ir tāds interjera elements vannas istabā – melns metāla pakaramais, kas atstutējas vienkārši pret sienu it kā ar vienu koka detaļu. Nu tik vienkārši, cik vien var būt, bet te tieši parādās, ka tajās vienkāršajās lietās slēpjas tās īstās sajūtas.

Ja Tu šobrīd varētu ieiet Decco centrā un paņemt jebkuras trīs lietas – kuras tās būtu?

  1. Pirmā lieta noteikti būtu dārza galds, ko es ļoti meklēju šobrīd terasei, bet nekādīgi nevaru atrast, tāpēc ceru, ka Decco centrā tādu atrastu, lai varētu beidzot biežāk ieturēt maltīti uz terases, gozējoties saulītē.
  2. Vēl es droši vien paņemtu kādu ļoti lielu, skaistu plauktu virtuvei, bet ne aizveramu. Man šķiet, ka es Arens redzēju tādu foršu lielu atvērtu plauktu, kuram ir tādas kāpnītes klāt. Tādu, kur var izlikt grāmatas un vēl ko skaistu, bet nu to es izmantotu virtuvē.
  3. Tad tā trešā lieta varētu būt grīdas segums, jo mājā, kur šobrīd dzīvojam, ir ļoti nesmuks linolejs. Visu pārējo, ko vien var nokrāsot, gan esam pārkrāsojuši baltu – sienas, durvis. Tāpēc, lai uzliktu tādu punktiņu uz “I”, es noteikti paņemtu kādu skaistu grīdas segumu, lai veicinātu to mājas labiekārtošanas procesu.

 

Pilno interviju ar Signi Meirāni – par to, kas iedvesmo viņas personību un darbu, kā arī par ceļu līdz savai kailsībai – ēst gatavošanai – lasi digitālajā žurnālā Nr. 3.